Intervija ar somu grupas The Crash vokālistu Tēmu Brunilu (Teemu Brunila) un basģitāristu Samuli Hātaju (Samuli Haataja) Ruisrock festivālā, Turku (Somija), 2006. gada vasarā.
Lauren Caught My Eye – šķiet, šī ir tā lipīgā dziesmiņa, ar kuru mūzikas interesenti varētu atcerēties somu grupu The Crash. Vokālists un ģitārists Tēmu Brunila, basģitārists Samuli Hātaja un bundzinieks Erki Kaila jeb apvienība The Crash viesojusies arī Latvijā, koncertējot Valmieras un Liepājas rokfestivālos, kā arī iesildot norvēģu grupu A-Ha viņu koncertā Mežaparkā. Tiesa, tas notika pirms pāris gadiem, kad bija iznācis The Crash albums Wildlife. Tad sekoja albums Melodrama, kas šeit neguva lielus panākumus, bet jau šogad rudenī grupa izdos nākamo albumu – tā festivāla Ruisrock laikā intervijā apstiprināja The Crash solists Teemu Brunila. Tā kā The Crash ir no Somijas pilsētas Turku, kur festivāls notiek, neapšaubāmi, ka viņi tajā uzstājās. Un jau piekto gadu.
Agnija: Jūs šovasar spēlējat vairākos festivālos Somijā. Kāda ir jūsu dziesmu programma?
Tēmu: Varētu teikt, ka tagad dziesmu izvēles ziņā esam vislabākajā pozīcijā, jo ir tik daudz materiālu, starp kuriem izvēlēties! Vairs neesam atkarīgi no kaverdziesmām, jo daudzas mūsu pašu dziesmas ir jau hīti Somijā, kā arī visi trīs albumi šeit ir labi pārdoti.
Ko vispār darāt vasarā?
T: Mēs strādājam studijā - ierakstām jauno albumu. Pirms dažām nedēļām bijām Amerikā, kur sniedzām pāris koncertus ar mērķi atrast jaunu ierakstu kompāniju.
Kā veicas ar ierakstu kompānijas meklējumiem?
T: Jau vairākus gadus meklējam jaunu ierakstu kompāniju, bet tas ir ilgs process. Esam tikai sadarbojušies ar pāris ierakstu kompānijām.
Kāds vispār bija brauciens uz Ameriku?
T: Ņujorkā, kur spēlējām, bija fantastisks koncerts, bet Losandželosā gan ne. Tie bija tā saucamie sevis izrādīšanas koncerti, kur mēs spēlējām pamatā mūzikas industrijas pārstāvjiem. Bet ar Ameriku ir tāda problēma, ka, pat ja cilvēkiem tur patīk mūsu mūzika, tomēr ģeogrāfiski mēs esam atrodamies pārāk tālu.
Kad plānojat izdot jauno albumu?
Samuli: Somijā to izdosim šī gada septembrī, bet citās valstīs 2007.gada sākumā.
Kurās valstīs plānojat to izdot?
T: Visur, arī Latvijā…ja tāds bija jautājums.
Kāds būs jaunais albums?
S: Tas turpināsies Melodrāmas noskaņās, bet tomēr būs citādāks. Tur būs jūtams kaut kas no vecā The Crash stila. Bet pārsvarā tur būs daudz pārgalvīgi jautru melodiju.
T: Jaunajā albumā vairs nebūs tik daudz 80to gadu mūzikas ietekmes, bet gan 60to un 70to gadu dziesmu kombinācijas, piemēram, vecās amerikāņu meiteņu grupas, Nits, The Jackson 5.
Kāpēc jums ir tendence atgriezties vecajos laikos?
T: Mēs vienkārši gribam, lai mums būtu jautri ar mūziku. Negribam mūzikas radīšanu uztvert pārāk nopietni. Mēs izmantojam dažādus elementus no dažādām dekādēm, lai pasvītrotu noteiktu sajūtu daļu noteiktā dziesmas daļā. Tas iet roku rokā ar melodijām, dziesmu struktūru, vārdiem un veidu, kā mēs izmantojam šīs dažādās muzikālās atsauces jeb citātus. Piemēram, dziesmā Big Ass Love var atrast melodijas, kuras apvienotas ar The Jackson 5 klišejām.
Vai cilvēki sapratīs jūsu pārmaiņas?
T: Mēs vienmēr tā esam darījuši. Visi mūsu izdotie trīs albumi ir atšķirīgi. Protams, mēs zaudējam fanus, bet tajā pašā laikā iegūstam jaunus. Es domāju, ka mūsu fani ir lielā mērā līdzīgi mums un līdz ar to mainās līdz ar mums. Bet The Crash mūzikā vienmēr ir pamatelements, kas paliek nemainīgs, un tas ir melodiskums, ritmiskums un melanholija. Tāpēc kopumā esam tie paši The Crash, lai arī ko jaunu mūsu mūzika ietvertu.
Vai jums ir kādi īpaši plāni saistībā ar jauno albumu un tūri?
S: Mēs noteikti izdomāsim kaut ko jaunu tūres koncertiem, piemēram, kādas pāris papildu nianses. Varbūt jaunas kaverdziesmas.
T: Katrā gadījumā neko lielu. Varbūt vienkārši jaunas kurpes.(smejas)
Kā ar došanos uz citām valstīm?
T: Tas sekos pēc tam, kad redzēsim, kā mūsu dziesmām veicas valstīs, kurās albumu izdosim. Protams, skatīsimies, lai koncerti ārzemēs būtu ekonomiski izdevīgi un uz tām valstīm arī dosimies.
Jums jau atkal ir jauns taustiņinstrumentālists!
T: Jā, tā ir lieta, kas uztur mūs dzīvus. Mēs kaut kā vienmēr padzenam savus taustiņniekus. (smejas) Ir jau bijuši kādi septiņi pa šiem gadiem. Parasti es rakstu taustiņu daļu un studijā pievēršu tiem lielu uzmanību. Tas iespējams, ir iemesls, kāpēc mēs neesam atkarīgi no kāda konkrēta taustiņinstrumentālista. Viņi nav oficiāli iesaistīti grupā, jo pamatā esam mēs trīs, kas grupā spēlē jau 15 gadus. Katrs taustiņnieks mūsu grupā ir bijis kādu neilgu laiku, jo tie visi ir mūsu draugi un pārsvarā viņus ir viegli apmācīt. Bet dažādu dzīves situāciju dēļ mēs kopīgi izlemjam, ka konkrētajam taustiņinstrumentālistam grupa ir jāpamet. Tagad mums ir jauns taustiņnieks, kuru arī sauc Samuli. Viņš labi spēlē ne tikai taustiņus, bet arī akordeonu un ģitāru.
Vai jūsu dziesmās varētu parādīties arī akordeons?
S: Jā, īstenībā esam domājuši, ka vienā dziesmā varētu to iekļaut, bet tad redzēs, kā būs. Mums vienmēr paticis izmantot jaunas skaņas un instrumentus savās dziesmas.
Kādu mūziku paši tagad klausāties?
T: Neko īsti neklausos.
S: Es klausos mūziku, bet man nav īpašu favorītu. Klausos dažādu mūziku.
T: Ja mēs runājam par viena gada periodu, tad es varētu pieminēt Antony and the Johnsons, Sufjan Stevens. Tās būtu grupas, ko esmu atklājis pēdējā gada laikā.
Kā atpūšaties vasarā?
T: Tā kā esam studijā, man nekam citam laika neatliek. Tāda ir mana vasara.
S: Es cenšos pagulēt. Iespējams, drīz braukšu atpūsties uz kādu no Turku arhipelāgiem.
No comments:
Post a Comment