Ruisrock festivāls Somijā – roķīgs un dubļains

Kad: Jūlijs, 2007

Kur: Turku, Somija

Ja pagājušajā gadā Ruisrock festivālā Turku (Somijā) vajadzēja glābties no lielā karstuma, tad šogad lietus un dubļi, kas piemeklē vai ikkatru šīs vasaras sākuma festivālu, nebija izņēmums arī somu zemē. Taču, par spīti ne pārāk labajiem laika apstākļiem, vienu no Somijas lielākajiem festivāliem, kas notika no 6. līdz 8. jūlijam, pavisam apmeklējuši 65 000 cilvēku, otrajā dienā sasniedzot festivāla rekordu - 30 000 cilvēku. Festivālā šogad piedalījās vairāk nekā 50 grupas, to skaitā, amerikāņi The Flaming Lips, kanādieši Billy Talent, zviedri The Ark, angļi The Magic Numbers un The Pipettes, pašmāju Hanoi Rocks, Zen Cafe, The Rasmus, The Crash, Disco Ensamble un citas Somijas un ārzemju grupas.

Drakula iekrīt auditorijā

Ir piektdiena, pulksten viens dienā, kad festivāla teritoriju šķērso pirmie tā apmeklētāji. Šogad Ruisrock atklāj pašmāju garage rock grupa The Flaming Sideburns, kas uz Turku atbraukuši no Somijas galvaspilsētas. Jāteic, ka pirmās grupas statuss pavisam noteikti liek sevi manīt - tā kā skatītāji vēl tikai pamazām ierodas, to atbalsts grupai nav pārāk liels. Taču jau nākamās grupas par atbalstītāju pulku sūdzēties nevar. Tā piemēram, ļoti spilgti sevi parāda angļi The Horrors, kas skatītājus iebiedē un vienlaikus uzjautrina ne vien ar melno, drūmo un savam nosaukumam atbilstošo ārējo izskatu un dažkārt izbļāvienu formā izrunātajiem dziesmu vārdiem, bet dažādām izdarībām uz skatuves un pat skatienu. Festivāla apmeklētāja Sanita, kurai The Horrors uznāciens simpatizējis, stāsta, ka vispamanāmākie esot bijuši grupas solists un taustiņinstrumentālists. „Solists uzstāšanās laikā kā palīgus izmantoja dažādus darbarīkus – vispirms lielas skrūves, ko viņš centās ieskrūvēt sev galvā, tad flaķenes, kuras beigu beigās tika iespraustas uz skatuves esošā operatora ausī,” – tā atceras Sanita, piebilstot, ka solists norāvis arī skatuves kreisās malas aizsegu, kuru tehniskie darbinieki gan pēc tam uzlikuši atpakaļ, bet ne uz ilgu laiku, jo melnais pārvalks The Horrors līderim tik ļoti iepaticies, ka viņš to norāvis vēlreiz, ietinies tajā un, tēlodams drakulu, iekritis auditorijā, kur nodevies tās pirkstu skārieniem un, kādu laiku vārtoties zemē, savu „priekšnesumu” nobeidzis ar vairākkārtējiem kliedzieniem: es to visu vairs nevaru izturēt!

The Horrors

Tajā pašā dienā pretēji The Horrors biedam sevi prezentēja arī angļu popa meitenes The Pipettes, kuras uz skatuves ne vien dziedāja sava pagājušajā gadā izdotā albuma We Are The Pipettes dziesmas, aktīvi dejojot tām līdzi, bet arī sarunājās ar auditoriju. Tā piemēram, kāda no dziedātājām brīnījās par pretī skatuvei piedāvāto gumijlēkšanas atrakciju, kurā viņai gan būtu bail piedalīties.

The Pippettes

Ievērības cienīgi palika arī pašmāju rokeri Damn Seagulls un Lapko, kā arī īpašas auditorijas ovācijas guva somu zemei eksotiskais amerikānis, soulmūzikas un R&B mākslinieks John Legend, kurš savu priekšnesumu papildināja ar aizrautīgo klavierspēli.

Husky Rescue svētvakars

Ja līdz šim Ruisrock festivālā bijušas četras skatuves, tad šogad tām tika pievienota Turku lielākā laikraksta Turun Sanomat telts, kur festivāla pirmajā dienā iespējas sevi izpaust tika dotas gan jaunajiem somu indie mūzikas stila pārstāvjiem, gan jau sevi pierādījušiem māksliniekiem. Piektdien, kad Turun Sanomat teltī pavisam uzstājās četras grupas, pieminēšanas vērti ir vakara galvenie mākslinieki – grupa Husky Rescue no Helsinkiem, kas savu mūziku pagājušā un šī gada laikā paspējuši atrādīt ne vien dzimtenē, bet arī Amerikā, Lielbritānijā, Īrijā un citās valstīs, turklāt tikko kā atgriezušies no lielākā mūzikas un mākslas festivāla pasaulē - Glāstonberijas. Ghost Is Not Real – tā saucas viņu šajā gadā izdotais albums, kura kompozīcijas, mijoties ar pirmā albuma Country Falls singliem, tika izpildītas Turun Sanomat teltī nopietnas noskaņas un nopietnu klausītāju lokā. Husky Rescue mūzika ir mierīga līdz brīdim, kad tajā nemanot tiek iekļauti bungu un ģitāru roka elementi, kas uz brīdi ļauj uzdejot gan skatītājiem, gan solistei Rētai-Lēnai...tad atkal mūzikā iestājas miers. Tiek radīta tāda kā svētvakara sajūta – tumšajā teltī uz skatuves iedegtas sveces, grupas dalībnieki saģērbušies pieklājīgos uzvalkos, un gribas teikt – spēlē inteliģentas un pārdomātas melodijas, bieži piedāvājot tikai garas instrumentālas pauzes, kuras attiecīgajā brīdī pārtrauc solistes savdabīgi smalkais balss tonis.

Husky Rescue

Festivāla pirmās dienas galveno statusu neapšaubāmi iemanto amerikāņi The Flaming Lips, kuri kā paši pēdējie uzstājas uz lielās skatuves. Viņu priekšnesumu var raksturot kā spilgtu, krāsainu un pirotehnikas brīnumu bagātu šovu. „Pat ja diena ir lietaina, kad uzstājas The Flaming Lips, lietus nelīst,” tā teica The Flaming Lips solists, un taisnība viņam bija – krāsaino šovu laika apstākļi neietekmēja.

The Flaming Lips

Ola’s nebeidzamā enerģija

Ruisrock otrā diena iezīmējās ar vislielāko skatītāju skaitu, ko varēja just kaut vai pārvietojoties no vienas skatuves uz otru – proti, neizpalika grūstīšanās un burzma. Otrajā dienā sev piemērotu mūziku atrada ikviens – gan kaismīgi metāla un roka fani, trakojot pie angļiem Marillion, somu Zen Cafe un Sonata Arctica, zviedru In Flames un japāņu D’espairsRay, gan arī vieglākas mūzikas cienītāji, baudot angļu The Magic Numbers, pašmāju The Crash, kuri gan savā uznācienā saglabāja dažādumu – roķīgas un straujas melodijas no pēdējā albuma mijās ar pārdomu raisošām un melanholiskām pirmo divu albumu noskaņām. Protams, neizpalika arī solista Tēmu Brunilas joki un spēja iedzīvināt auditoriju. Jaunākai publikai pie sirds gāja pēdējā laikā populārie somi Sunrise Avenue. Out of my life, Out of my mind...šķiet, šo Sunrise Avenue hītu Fairytale Gone Bad pēdējā laikā dungojuši daudzi. To pierāda ne tikai dziesmas pārdošanas apjomi un iegūtās balvas Somijā, Vācijā, Zviedrijā un citās valstīs, bet arī skatītāju drošā līdzi dziedāšana Ruisrock festivālā.

The Magic Numbers

The Crash

Nedrīkst aizmirst arī spilgtos zviedrus The Ark, pie kuru pēdējām aktivitātēm pieskaitāms ne tikai nesen izdotais albums, bet arī dalība šī gada Eirovīzijas dziesmu konkursā, pārstāvot Zviedriju. Ja Eirovīzijā zviedriem īpaši labi neveicās, tad uz Ruisrock skatuves gan viņi uzmanību piesaistīt spēj kaut vai tikai ar savu vizuāli pārdomāto šovu un solista Olas Salo nebeidzamo enerģiju. Uzstāšanās laikā viņš ne tikai paspēj trīs reizes nomainīt drēbes (viens no pārģērbšanās šoviem vērojams arī uz skatuves), bet piesaistīt auditorijas uzmanību ar dažādām sarunām par somiem, zviedriem, savām izpildītajām dziesmām.

Otrās dienas beigās līdzīgi kā pagājušajā gadā galveno viesu lomu ieņem somu leģendārie Hanoi Rocks, kurus labprāt vēro ne vien vietējā auditorija, bet skatītāju rindās izdodas sastapt arī kādu amerikāņu fanu, kurš par spīti pieklājīgajam vecumam (36 gadi) jau otro gadu mēro tālo ceļu no Amerikas uz Somiju, lai redzētu Hanoi Rocks dzīvē.

Lietusmēteļi un gumijnieki

Ja pirmās divas dienas lietus uzlija tikai dažbrīd, tad trešo dienu varētu saukt par visslapjāko, jo lietus nepārstāja mērcēt visas svētdienas garumā, un festivāla apmeklētāji, tērpušies lietusmēteļos un dažs labs gumijas zābakos, gribot negribot bija spiesti stāvēt dubļos un ūdens peļķēs. No muzikālā piedāvājuma šī diena bija vairāk veltīta dažādām Somijā ievērību guvušām rokgrupām, piemēram, Turisas, Egotrippi, Poets of the Fall, kā arī ārpus Somijas zināmajiem The Rasmus, kas nesen viesojās arī Rīgā. Vakara galvenā un līdz ar to arī festivāla noslēdzošā mākslinieka lomā iejutās ukraiņu izcelsmes amerikānis Gogol Bordello, kas ar savu grupu nu jau kļuvis par ļoti iecienītu somu auditorijas mīluli – Ruisrock festivālā viņš uzstājās jau pagājušajā gadā, un šogad viņu varēja redzēt gan šajā, gan citos Somijas festivālos.

The Rasmus

2007. gada Ruisrock festivāls rudzu ieskautajā laukā ir aizvadīts. Tā kā tas notiek aizsargājamā teritorijā, vides aktīvisti katru gadu satraucas par tā turpmāku iespējamību. Taču, neskatoties uz to, festivāla organizatori savā interneta lapā jau tagad apmeklētājus aicina uz muzikālo trīs dienu tikšanos arī nākamgad.

Raksts tika publicēts žurnālā "Popcorn", 2007.