ERASMUS Somijā: 2. sērija: Bez kartēm un ID Somijā nekur!

14. jan 2008 

Jau nedaudz vairāk nekā nedēļu manas mājas ir Helsinki. To pierāda kaut vai tas, ka esmu patstāvīgi iemācījusies no savām kojām nokļūt centrā, universitātē, bankā un vēl pāris vietās. Un pats galvenais – esmu iemācījusies saprast latvietim domājams sākumā sarežģīto transporta sistēmu. Tā ir karšu sistēma, ka ir ne tikai transportā, bet arī universitātē lai kopētu, printētu, tiktu pie datora un pat paēstu.. 

Somu valoda pie Sašas!

Visu šo nedēļu mums katru dienu bija jāiet uz universitāti, lai klausītos orientācijas kursus – tie ir kursi, kur pastāsta par to, kā iedzīvoties Somijā, kā nokārtot visas nepieciešamās lietas – nopirkt kartes, piereģistrēties iedzīvotāju reģistrā, policijā, dabūt savu drošības numuru. To laikā arī apskaidro Helsinku Universitātes sistēmu, kodus, kas vajadzīgi un pats galvenais – LYYRA studentu karti, kas esot baigi universālā un dod studentiem visādas atlaides! (tikai jāatceras, kur! ) Neizpaliekam bez somu patriotisma izpausmēm – lekcija par Helsinku vēsturi no speciāli pieaicināta tūrisma pārstāvja kā likts jau pirmajā dienā un aicinājums no šarmantā pasniedzēja Sašas piereģistrēties somu elementary kursiem arī maigi uzstājošs: „es esmu pārliecināts, ka jūs visi mācīsieties somu valodu.” (Es tak, protams, pieteicos, bet redzēsim, kā mans jau esošais elementary līmenis rīt pirmajā nodarbībā pārsteigs Sašu). Katrā ziņā, ja ir neskaidrības, „mans ofiss ir 5. stāvā” – Saša tur gaidīs. 

Somi kā jau sabiedriski aktīvi grib mūs ievilkt arī visās iespējamās velns viņu zina cik organizācijās – un viena labāka par otru, un prezentētāji arī labāki par iepriekšējiem – piemēram, debatētāji, kas, kā paši teica, organizē debašu pulciņu, zem kura patiesībā slēpjas: „ja jūs domājat, ka mēs runājam par politiku, tad tā nav, jo mums pašiem tā nepatīk, un pēc debatēm mēs vienmēr ejam uz klubu iedzert alu un vēl – mums bieži patīk ceļot – tikko atgriezāmies no Taizemes, bet vispār šad tad mēdzam apmeklēt arī Tallinu un Rīgu. Un vispār mūsu pulciņā var arī atnākt un pasēdēt malā, nav obligāti jādebatē!   Njā, prezentētājs bija ne tikai labs pārliecinātājs (pārsvarā ar vizuālām bildītēm no ceļojumiem), bet arī fluents angļu valodā – kā nu ne, oriģināli anglis! (pusaizmigušais un vilcienā nejauši sastaptais itālis Mikkele man blakus nesaprata..) Un, koris, draugi!! Jēzinj, prezentētāji pat nodziedāja kādu no savām somu ziņģēm. Tātad grafiks skaidrs: debates 2dienās, bet uz kori mums jādodas 3dienās..  Esam gatavi somiskoties!

Džentlmenisks ieģērbiens

Ak, jā, bez kartēm vēl ļoti svarīgi, lai visur būtu līdzi ID, jo nekad nevar zināt, kur to prasīs uzrādīt. Pirmkārt, jau lai tiktu pie katras jaunas kartes, jāuzrāda ID. Un, protams, klubos. Te pie viena kāds interesants novērojums no welcome party – kad devāmies mājās un iedevām garderobistam numuriņus, lai mums atnes apmetņus/mēteļus. Viņi atnesa un nevis nosvieda: „še, ņem”, bet kā vecos laikos – ievilka vispirms vienu, tad otru mūsu roku un labi, ka vēl neaizpogāja mūsu vietā..  Bet vispār, kā mums vienreiz panesās diskusija savā grupā, somi nekad pie meitenēm nenāk pirmie, jo pārāk kautrīgi, izņemot gadījumus, kad nu ir totāli piemāvušies un piestreipuļo klāt „moi” (čau – somiski). Tāpēc uzstājīgākas un agresīvākas esot somu meitenes!!! Njaaa....un tad pie manis interesējās, kā tie visi procesi Latvijā.... 

Zviedrija Somijā

Swedish School of Journalism/SocKom

Kaut kā nebiju to pirms tam apjautusi, bet, kā izrādās, man te būs vairāk darīšana ar somu minoritāti – zviedriem (tikai 6 % Somijā) nekā somiem. Proti, pirmajā semestra periodā es mācīšos Swedish School of Social Sciences, kur mācās tikai 500 studenti...nu principā skoliņa ir maza un mīļa (drīzāk atgādina vidusskolu) un katrā ziņā jau sadraudzējos ar pavāru, jo viņam likās jocīgi, ka es nelietoju mērci, vai man nebūšot par sausu, un ka viņš tā gan neēdot. Bet es teicu, ka es, lūk, tieši tā ēdu. Njā, pavāri tur tādi paši kā pašlaik pie mums SZF – jauniņi! Svarīgi – šai skolā māca tikai zviedru un angļu valodā, bet kopumā man neizpaliks arī somu valoda - to dzirdēšu Helsinku Universitātē, kur arī esmu dažiem kursiem pierakstījusies.

Tā kā mums tāda maziņa skoliņa, tad arī mana grupa ir salīdzinoši neliela – esam četri, bet februārī mums pievienosies trīs studenti no Āfrikas. Pagaidām pārstāvētās valstīs – Norvēģija, Vācija un es – Latvija. Ak jā, un šeit jau arī jāpiemin mūsu tjūtori – Līna un Jens (protams, zviedriski runājošie somi – minoritāte), kas palīdz ar adaptēšanos, karšu dabūšanu un visādi citādi mūs integrē. Arī uz welcome party gājām kopā!

Netrūks ne Bēthovena, ne ballīšu

Tā kā nākamnedēļ visiem somu studentiem atsākas studijas (jo bija Z-svētku brīvlaiks), ir ieradušās manas istabas biedrenes – čehiete Nikola un poliete Eva. Neesmu gan vēl viņas tā īsti iepazinusi, jo visu laiku mācos un lasu tekstus (savēji no SZF sapratīs), bet kopumā ceru, ka būs ok – arī ar tām klasiskajām simfonijām, ko Eva uz pilnu klapi klausās (kaut kas uz Bēthovenu un Mocartu velk, ja nekļūdos) un smago rokmūziku, ko savukārt piekopj Nikola (nepārprotiet - arī kā klausītāja, nevis praktizētāja). Vēl pie viņas nāk daudz draugu, kas mani nemitīgi aicina uz kaut kādām pārtijām, bet es tik nē un nē!!! Nekas: JĀ būs februārī!

Kultūršoks Nr.1: Nevaru pierast, ka veikali darbdienās strādā līdz kādiem 20.00/21.00 vakarā!!! Un svētdienās strādā ilgāk nekā sestdienās!

Kultūršoks Nr.2: tehnoloģijas, tehnoloģijas un vēlreiz tehnoloģijas! Un attīstība! Katrai aktivitātei ir sava interneta lapa! Un visas prezentācijas Orientācijas kursos (protams, viss te Powerpointā un katrs nāk ar savu Fleshu) beidzās: „internetā mūs var sameklēt tur un tur”. Un nav svarīgi, vai prezentē studentu organizācijas pārstāvji vai paveca bibliotekāre vai māsa pusmūžā no veselības centra...arī angļu valodu visi te māk!

Kultūršoks Nr.3: man salst kājas! No rītiem ir silti, pēcpusdienās - pūš!